Source scans · vol_II_p085
recto · open full
scan recto
verso · open full
scan verso
Bṛhaddeśī · Volume II
pp. 152–153folio 085
Devanāgarī (Bṛhaddeśī)
षड्जाद्यन्तसमायुक्ता सम्पूर्णा देशसम्भवा17
५४ऋषभषड्जसंवादो+++षड्जासंवादो द्विश्रुती चाल्परूपिणौ8
िद्विश्रुति चाल्यरूपिणौ(?) साधारणकृता होषा त्वाभीरीआभीरी गीयते जनै:2 ॥६८॥
उदाहरणम् - सासारीरी । सासारीरी । सासारीसारी । सासानीसारीरी। सारीसारीसासानीसरीरीगारीगारी।
सनिसासा । गारीरी । गामागरी। गपापगारी । सनिसासा । सनीसासा धारीगगमासा । पमागारी।
सनीसासा । धनीधानी । साधनिसा । रिरिगामा । गामारिरि । गापामापा । मागारीरी । सासारिसारी।
सासानीसारी । रीरीसासा सानिरीरिगारि । रिगारिरि । सनि । सासागारीरि । गामगारी । सानि ।
गारीरी। मागागारी । गापागारी। सनीसासासनी । सासा । रिगगमासा । पमागारी । सनिससा ।
संधनिसासा । सनिधानिधाधनिसारीरी । गामागमारिरी । गापामापा । मपमा । मगारिरी । मपागारि।
सनिसासा । आभीरी । [६]
५५खञ्जनीखण्डनी पञ्चमांशा तु5 षड्जान्ता9 ५६धैवतोज्झिता ।
षड्जनिषादसंवादो मध्यमर्षभयोस्तथा ॥13 सङ्कीर्णा षाडवा ज्ञेया4 सर्वलोकस्य रञ्जिका ॥६९॥
उदाहरणम् - पानीमारीसरि । सासासरीरि । सनि । रिरी । सनिसनि । रि । पापापानि । सरिसनि।
सगसस्खण्डनी। सनिरीसनीरीरी । मागारिगमा । नीपापानीसनीपापामग । पापा । नि । निमनिसरिसगसासा।
। खञ्जनी ।[७] निषादांशा तु षड्जान्ता गुर्जरी देशसम्भवा12116 निषादर्षभसंयोगो मध्यमर्षभयोस्तथा ॥14 सम्पूर्णा चैव विज्ञेया ५७भाषापाडवा वै गेयवेदिभि:॥७०॥
उदाहरणम् - निधानीनी । रिगानिधा । निसासाधनि । धाग । रि । सागरी । सानीधानी ।
गधासारी । गारीमागारी । सनिधाधानिधासरिगारी । सनीसासा । निधासानीगरी । मगरि ।
मगारि । पापागारीमामा । रिधानिधानिधासरि । गरिसानीसासानीधासरीरि । निधासासा ।
धनीसागा । गारीरि । मगरीमगरि । मापागरि । मगरिसनी धाधानिधासरिगरि । सनिसासा ।
[गुर्जरी]।[८]
English — Sharma
Being combined with sadja as the initial and concluding note, being complete and born of deśa (region)71, having concert between ṛṣabha and șadja, the svaras comprised of two śrutis each being of sparse nature8, this ābhīrī26 is sung by the people as sādhāraņakṛtā, i.e., it uses antara and kākalī2.
(68)
Illustration - Sāsārīrī, Sāsārīrī, Sāsārīsārī, Sāsānīsārīrī, Sārīsārīsāsānīsarīrīgārīgārī. Sanisāsā. Gārīrī. Gāmāgarī. Gapāpagārī. Sanisāsā. Sanīsāsā dhārīgagamāsā. Pamāgārī. Sanīsāsā. Dhanīdhānī. Sādhanisā. Ririgāmā. Gāmāriri. Gāpāmāpā, Māgārīrī. Sāsārisārī. Sāsānīsārī. Rīrīsāsā sānirīrigāri. Rigāriri. Sani. Sāsāgārīri. Gāmagārī. Sāni. Gārīrī. Māgāgārī. Gāpāgārī. Sanīsāsāsanī. Sāsā. Rigagamāsā. Pamāgārī. Sanisasā. Sadhanisāsā. Sanidhānidhādhanisārīrī. Gāmāgamārirī. Gāpāmāpā. Mapamā. Magārirī. Mapāgāri. Sanisāsā. Ābhīrī [vi] Khañjanî has pañcama as amśa, ṣaḍja as the concluding note, is devoid of dhaivata, there is concert between ṣaḍja and niṣāda and similarly between madhyama-ṛṣabha. It should be known as hexatonic and saṅkīrṇā (mixed)4, giving delight to all people.
(69)
Illustration - Pānīmarīsari. Sāsāsarīri. Sani. Rirī. Sanisani. Ri. Pāpāpāni. Sarisani. Sagasasā. Sanirīsanīrīrī. Māgārigamā. Nīpāpānīsanīpāpāmaga. Pāpā. Ni. Nimanisarisagasāsā. Khanjanī [vii] Having niṣāda as amśa, ṣadja as the concluding note, gurjarī is born of deśa (region)12. There is the combination27 of niṣāda-ṛṣabha and similarly of madhyama-ṛṣabha. This bhāṣā should be known by the knowledgeable ones in music as being complete3.
(70)
Illustration - Nidhānīnī. Rigānidhā. Nisāsādhāni. Dhāga. Ri. Sāgarī. Sānīdhānī. Gadhāsārī. Gārīmāgārī. Sanidhādhānidhāsarigārī. Sanīsāsā. Nidhāsānīgarī. Magari. Magari. Pāpāgārī.aāmā. Ridhānidhānidhāsari. Garisānīsāsānīdhāsarīri. Nidhā sāsā. Dhanīsāgā. Gārīri. Magarīmagari. Māpāgari. Magarisanī. Dhādhānidhāsarigari. Sanisāsā. Gurjarī [viii]
1.[definition] Ābhīrī is combined with sadja as initial and concluding note, is complete, and is born of deśa (region)षड्ज?ाद्यन्तसमायुक्ता सम्पूर्णा देशसम्भवा
2.[definition] Sādhāraņakṛtā uses antara and kākalīसाधारणकृता होषा त्वाभीरी गीयते जनैः
4.[relation] Khañjanî should be known as hexatonic and saṅkīrṇā (mixed)सङ्कीर्णा षाडवा ज?्ञेया
5.[relation] Pañcama is the aṁśa (characteristic note) of Khañjanîखञ्जनी पञ्चमांशा तु
6.[relation] Niṣāda is the aṁśa (characteristic note) of Gurjarīनिषादांशा तु षड्ज?ान्ता गुर्जरी देशसम्भवा ।
7.[relation] Ābhīrī is born of deśa (region)षड्ज?ाद्यन्तसमायुक्ता सम्पूर्णा देशसम्भवा ।
8.[structural] Ābhīrī has concert (sanyoga) between ṛṣabha and șadjaऋषभषड्जसंवादो द्विश्रुती चाल्परूपिणौ
9.[structural] Khañjanî has pañcama as aṁśa and ṣaḍja as the concluding noteखञ्जनी पञ्चमांशा तु षड्ज?ान्ता
11.[structural] Gurjarī has niṣāda as aṁśa and ṣaḍja as the concluding noteनिषादांशा तु षड्ज?ान्ता गुर्जरी देशसम्भवा
12.[structural] Gurjarī is born of deśa (region)गुर्जरी देशसम्भवा
13.[structural] Khañjanî has concert between ṣaḍja and niṣāda, and between madhyama-ṛṣabhaषड्जनिषादसंवादो मध्यमर्षभयोस्तथा ॥
14.[structural] Gurjarī has combination of niṣāda-ṛṣabha and madhyama-ṛṣabhaनिषादर्षभसंयोगो मध्यमर्षभयोस्तथा ॥
1.[definition]Ābhīrī is combined with sadja as initial and concluding note, is complete, and is born of deśa (region)Being combined with sadja as the initial and concluding note, being complete and born of deśa (region)
2.[definition]Sādhāraņakṛtā uses antara and kākalīthis ābhīrī is sung by the people as sādhāraņakṛtā, i.e., it uses antara and kākalī
3.[definition]Gurjarī is a bhāṣā (musical form) that should be known by knowledgeable ones in music as being completeThis bhāṣā should be known by the knowledgeable ones in music as being complete
4.[relation]Khañjanî should be known as hexatonic and saṅkīrṇā (mixed)It should be known as hexatonic and saṅkīrṇā (mixed)
5.[relation]Pañcama is the aṁśa (characteristic note) of KhañjanîKhañjanî has pañcama as aṁśa
6.[relation]Niṣāda is the aṁśa (characteristic note) of GurjarīHaving niṣāda as aṁśa, ṣaḍja as the concluding note, gurjarī is born of deśa
7.[relation]Ābhīrī is born of deśa (region)Being combined with sadja as the initial and concluding note, being complete and born of deśa (region)
8.[structural]Ābhīrī has concert (sanyoga) between ṛṣabha and șadjahaving concert between ṛṣabha and șadja, the svaras comprised of two śrutis each being of sparse nature
9.[structural]Khañjanî has pañcama as aṁśa and ṣaḍja as the concluding noteKhañjanî has pañcama as aṁśa, ṣaḍja as the concluding note
10.[structural]Khañjanî is devoid of dhaivataKhañjanî has pañcama as aṁśa, ṣaḍja as the concluding note, is devoid of dhaivata
11.[structural]Gurjarī has niṣāda as aṁśa and ṣaḍja as the concluding noteHaving niṣāda as aṁśa, ṣaḍja as the concluding note, gurjarī is born of deśa
12.[structural]Gurjarī is born of deśa (region)gurjarī is born of deśa (region)
13.[structural]Khañjanî has concert between ṣaḍja and niṣāda, and between madhyama-ṛṣabhathere is concert between ṣaḍja and niṣāda and similarly between mādhyama-ṛṣabha
14.[structural]Gurjarī has combination of niṣāda-ṛṣabha and madhyama-ṛṣabhaThere is the combination of niṣāda-ṛṣabha and similarly of mādhyama-ṛṣabha